Muzeja darbinieki un kaķis

Muzeja radošā komanda ir veidojusies pakāpeniski, šobrīd tajā ir cilvēki, kas uzskata, ka par dzelzceļu var stāstīt tik interesanti, lai ar to aizrautu ikvienu.

Ieva Pētersone, direktore

Radoša un vispusīga personība, kura spēj apvienot lieliskas idejas ar teju neizpildāmiem uzdevumiem. Ar savu pieeju darbam ir panākusi, ka Dzelzceļa muzejs ir sakārtota, atpazīstama un augstu novērtētu kultūras iestāde. Ieva ir muzeja direktore ar sirdi un dvēseli. Un viņa zina, ka īstā muzejā smaržo pēc kafijas. Tāpat arī to, ka labāki par kalniem var būt tikai kalni.

Līga Līce, vecākā ekspozīciju un izstāžu kuratore

Ja jums šķiet, ka starp vārdiem „metāla restaurācija”, „darba kombinezons” un „sievišķība” viens ir lieks, tad jūs vēl neesat iepazinušies ar Līgu. Viņā lieliski apvienojas praktiskums un mākslinieciskums, miers un radošais dullums. Būdama izcila restauratore un talantīga darbu vadītāja, Līga spēj pat „Feniksu” pacelt no pelniem, bez viņas mums visdrīzāk būtu pietrūcis drosmes ķerties klāt šī vagona restaurācijai. Kopš 2016.gada Līga vada ekspozīciju un izstāžu veidošanas procesus muzejā, bet brīvajā laikā skrien pa Latvijas mežu un Eiropas kalnu takām. 

 

 

 

 

 

Inese Rezgoriņa, vecākā krājuma glabātāja

Inese  kolektīvam pievienojusies ar sapni par darbu muzejā un milzīgu apņēmību glabāt krājumu.  Iemantot muzeja kaķa īpašo labvēlību, nav viegli, bet Inesei tas ir izdevies. Un tā tiek uzskatīta par labu zīmi. Turklāt ar neapbruņotu aci ir pamanāma viņas patiesā ieinteresētība savā darbā. Inese pārstāv vēsturnieku jauno paaudzi, kas nebaidās eksperimentēt, tomēr zina dzelžaino patiesību - visi fakti un gadaskaitļi ir jāpārbauda, arī tad, ja tas publicēts pieredzējušāku kolēģu grāmatā.

Kristīne Pētersone-Mačukāne, administratore

Ja Dzelzceļa muzeju esat izvēlējušies par pasākuma rīkošanas vietu, bez Kristīnes neiztiksiet, nemaz nemēģiniet. Viņa ir labākā administratore, kāda mums ir bijusi. Cilvēks orķestris, jo vienlaicīgi spēj darīt vairākas lietas. Precīza, atbildīga un laipna pat tad, ja klients nesaprot, ka muzejs ir vieta, kur nevar darīt visu. Kristīne vienīgā spēj izsekot visam, kas notiek muzejā. Jebkurā diennakts laikā pateiks, cik viesu ir apmeklējuši muzeju.

Darja Kovaļova, Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Viņu visbiežāk var redzēt kādas skolēnu grupas priekšgalā, uzdodot jautājumus, pacietīgi stāstot un rādot muzeja ekspozīciju.  Ja nepieciešams 10 minūtēs kolēģēm izveidos frizūru un skaistu make up, to viņa var. Tā pat kā pateikt kādu trāpīgu teicienu vai godīgi atzīt – šodien esmu “astrāla”, lai ko arī tas nozīmētu.

Ilze Freiberga, ekspozīciju un izstāžu kuratore

Kā atvilināt kūtro jelgavnieku uz muzeju? Tas ir panākams ar Ilzes māksliniecisko temperamentu un vēsturniekam piemītošo spēju uzburt stāstus. Šī nav tā Ilzīte, kāda esot teju katrā latviešu darba kolektīvā! Mūsu Ilze skaļi stāsta par dzelzceļa vēsturi, dzied un spēlē teātri. Ilze noteikti ir dzelzceļa un Jelgavas patriote.

 

Andris Malahovskis, pētnieks

Muzeja komandai pievienojās 2016.gada vasarā. Analītiķsi ar "Zelta rokām". Viņa viedoklis par muzejiskām lietām atškiras, jo uz visu skatās ar biznesa procesu un Discovery filmu kanāla auditorijas attieksmi. Mērķtiecīgs un, izzinot dzelzceļa vēsturi, mēdz uzdot āķīgus jautājumus arī kolēģiem.

Liene Murugova, ekspozīciju un izstāžu kuratore

Ārējais trauslums ir mānīgs. Lienei piemīt gana daudz enerģijas, lai Jelgavas ekspozīcijā ienestu jaunas vēsmas. Jautra, krāsaina, iedvesmo arī pārējos darbiniekus labiem darbiem. Vēstures lauciņā interesējas ne tikai par Jelgavas vēsturi, bet izjūt vēlmi izzināt arī  to kas apslēpts kultūrslānī. 

Aina Bukovska, eksponātu uzraudze

Aina ir muzeja acis un ausis, redz un dzird visu, kas notiek muzejā. Viņa jūt gan apmeklētāju noskaņojumu, gan to, kurā brīdī kāds, aizrāvies ar dzelzceļa vēsturi, gatavs iekurināt lokomotīvi. Aina dzimusi dzelzceļnieka ģimenē, zina daudzus stāstus un viegli iejūtas stacijas dežurantes lomā, demonstrējot dzelzceļa modeli. Ainu raksturo pacietība un iekšējs miers.

Aija Vilciņa, eksponātu uzraudze

Atnākot uz Dzelzceļa muzeju, pirmo visdrīzāk satiksiet Aiju. Viņa ir kases pārzinātāja ar rokdarbnieces talantu, kurai izdodas saprasties pat ar tiem tūristiem, kuri runā tikai vienā, savā dzimtajā, valodā. Bet pāri visam Aija ir lieliska saimniece un kolēģus mēdz palutināt ar gardu plātsmaizi, salātiem vai konservētiem dārzeņiem. To nekad nevar būt par daudz.

Muzeja ēku sargi

Vai esat redzējuši kinofilmu „Nakts muzejā?” Muzeja ēku apsargi varētu būtiski papildināt tās sižetu. Viņi ir tie, kas valda pār Dzelzceļa muzeju naktī. Taču joprojām sazvērnieciski klusē iztaujāti par to, vai kāds no vagoniem atdzīvojas un vai kāda lokomotīve tīko doties ceļā.

Muzeja kaķis - īstajā vārdā Pērļuks, par godu savai skaistajai pelēkajai krāsai. Viņa galvenais darbs - ķert peles un neļaut tām iekļūt muzeja darba un krājuma telpās. Visā pārējā laikā kaķis laiski guļ, vēro putnus aiz loga, grauž Kristīnes puķes, izklaidē muzeja viesus, mēģina izkļūt brīvībā - āra vai "apskatīt" ekspozīciju. Viņa iecienītā vieta - tvaika lokomotīves ratiņi, tajos var paslēpties un stundām vērot muzeja apmeklētājus. Iecienītākā izklaide - ķert un meklēt saburzītu papīra gabaliņu, īpaši, ja tas tiek iemests Līgatnes papīrfabrikas toverī

.