Maģistrālā dīzeļlokomotīve TE3

Abas lokomotīves sekcijas – «А» un «Б» izgatavotas 1972. gadā Vorošilovgradas (Luganskas) dīzeļlokomotīvju būves rūpnīcā, Ukrainā. Lokomotīve tajā pat gadā nonākusi Baltijas dzelzceļa Daugavpils lokomotīvju depo pārziņā. Izslēgta no LDZ inventāra 1994. gadā.

TЭ3 (trešā tipa dīzeļlokomotīve ar elektrisko spēka pārvadu) sērijas lokomotīves, kopskaitā – 13 595 sekcijas, ražoja no 1953. līdz 1973. gadam trīs PSRS rūpnīcās: Harkovā, Kolomnā un Luganskā. Katru sekciju aprīkoja ar Mališeva v.n. Harkovas rūpnīcā vai Kolomnas lokomotīvju būves rūpnīcā izgatavotu 2Д100 tipa divtaktu desmitcilindru dīzeļdzinēju. To piedzītais galvenais ģenerators ar elektroenerģiju apgādāja sešus vilces elektromotorus, kuri ar reduktoru starpniecību grieza katrs savu riteņpāri. Katru lokomotīves sekciju var ekspluatēt autonomā režīmā, taču tad to nepieciešams gala punktā apgriezt, jo sekcija ir aprīkota ar vienu vadītāja kabīni.

Padomju savienības maģistrālajās dzelzceļlīnijās TЭ3 sērijas lokomotīves aizstāja tvaika lokomotīves un kļuva par visizplatītāko kravu pārvadājumos izmantoto lokomotīvi 1960–80-tajos gados. Latvijā šī tipa lokomotīves ekspluatētas no 1967. līdz 1991. gadam Daugavpils un Rīgas lokomotīvju depo iecirkņos.

 

Tehniskie parametri:

Maksimālā jauda                                                    1472+1472 kW pie 850 apgr./min.

Konstruktīvais ātrums                                            100 km/h

Lokomotīves garums                                              16’974+16’974 mm

Riteņu diametrs                                                      1050 mm

Ekipētas lokomotīves svars                                    127+127 t