Gatavojot jaunu ekspozīciju Jelgavā, vēlamies izstāstīt mazbānīša atmiņu stāstus.

600 milimetru platā lauku platuma dzelzceļu vēsture Latvijas teritorijā aizsākās pateicoties 1. pasaules karam. 1916. gadā, lai nodrošinātu militāro mērķu sasniegšanu, šos dzelzceļus Meitenes-Bauskas līnijā un Ventspils-Stendes un Viesītes dzelzceļa mezglos  izbūvēju vācu karaspēks. To mērķis bija nodrošināt regulāru karaspēka, ieroču un munīcijas piegādi frontes līnijai. Lai gan sākotnēji šiem dzelzceļiem bija pagaidu raksturs, tie godam kalpoja Latvijas teritorijā līdz pat 20. gadsimta 60. gadu beigām. Beidzoties karam, tos izmantoja pasažieru un preču pārvadāšanai un tie kļuva ne vien par transporta līdzekli, bet arī sabiedriskās dzīves centru lauku apvidos. Ar mazbānīti atbrauca jaunākās ziņas un tehniskie sasniegumi, uz pilsētu tirgiem aizceļoja vietējo iedzīvotāju saražotā produkcija, savukārt dzelzceļa stacijas kļuva par cieminieku pulcēšanās vietām, bet dzelzceļnieki bija visiem labi pazīstami.

Atmiņās par mazbānīša gaitām dalījušies tā laika biedri, gan tie, kas brauca ar nelielo vilcieniņu kā pasažieri, gan tie, kas strādāja uz šaursliežu dzelzceļa, gan tie, kam stāsts par bānīti vienlaicīgi ir arī stāsts par bērnību...Izvēlies savu mīļāko atmiņu stāstu!