Ekspozīcija Rīgā

Ekspozīcija “Stacijas dzīve” (atklāta 2015.gada 9.aprīlī)

Kā atklāt stacijas šarmu un būtību? Kā izstāstīt tās sajūtas, kas pārņem cilvēku, kad tas izkāpj kādā svešā stacijā pirmo reizi, atgriežas mājās no tāla ceļa, vai dodas ikdienas gaitās? Mūsuprāt, caur personiskām atmiņām, mēģinot tās uzjundīt, izmantojot visas cilvēka maņas. Tāpēc ekspozīcijas mākslinieks Einārs Timma, kopā ar plašu viņa ideju realizācijas komandu, ir izveidojis īpašu „stacijas pasauli”, kuru atklāt soli pa solim caur katru stacijas telpu, personāžu un sajūtām.

Ekspozīcijas vēsturisko ietvaru veido Saldus stacija. Tomēr, domājam, ka tajā ieraudzītās, saklausītās un izmēģinātās  lietas, atsauks atmiņā katram savu iecienīto staciju. Bet tiem, kuri pieder paaudzei, kura stacijas ikdienu un braucienu ar vilcienu nav izbaudījusi, varēs ļauties radītajām sajūtām. Ik vienam būs iespēja izmēģināt kā darbojas Morzes aparāts, komutators, uzzināt kas dzīvo stacijas otrajā stāvā, kas slēpjas stacijas dežuranta skapī un kā ģērbās dzelzceļnieki pirms 100 gadiem. Pacietīgākie varēs klausīties stāstus un uzburt savu iedomu staciju. Visu piedzīvoto izjust tieši un nepastarpināti palīdzēs stacijas smaržas un skaņas.

Ekspozīcija nav viena laika posma rekonstrukcija. Tā veltīta stacijai kā sabiedriskās dzīves centram 20.gadsimtā. Šis nav klasisks stāsts tikai par stacijas funkcijām un vēsturisko attīstību, tas ir aicinājums piedzīvot staciju savās atmiņās un izstāstīt tās saviem bērniem un mazbērniem.

Stacijas tradicionālais dzīves ritms, kas tai piemita, aiziet līdz ar modernajām tehnoloģijām, autotransporta uzvaras gājienu un ikdienas steigu. Mazo staciju ēkas pārvēršas par muzejiem, baznīcām, veikaliem, dzīvojamām mājām. Citas lūkojas apkārtējā pasaulē ar tumšajām loga rūtīm un gaida savus jaunos saimniekus. Ekspozīcija mazliet nostalģiski atskatās uz to kas reiz bija un aicina izbaudīt Stacijas dzīvi.

Muzeja darbinieki savas sajūtas un stāstus ir atklājuši, aicinām arī citus mums pievienoties un dalīties savās sajūtās, padarot vēsturi personiskāku. Uzraksti, izstāsti, uzzīmē, atsūti muzejs@ldz.lv tās sajūtas, atmiņas, kas saistās ar vilciena gaidīšanu, došanos ceļa. Izjautā vecākus, vecvecākus, un būsi pārsteigts par to cik aizraujoši ir bijuši viņu braucieni.  

Ekspozīcijas veidošanā piedalījās:

Ekspozīcijas muzeogrāfs, idejas un interjera objektu autors: Einārs Timma

Vēsturiskais ietvars un teksts: Ieva Pētersone, Līga Līce, Karīna Augustāne, Inese Rezgoriņa, Toms Altbergs

Skaņu meistars: Uldis Sniķeris, Maketi: Jānis Strazdiņš un SIA Collezione, Vēsturiskais stacijas interjers un stendi: Uldis Soste, SIA Mežrogas, Stendu kustīgās daļas, elektronika un citi efekti: Oskars Plataiskalns, SIA Dekorāciju darbnīca,  Uldis un Jānis Sniķeri, Reinis Adovičs, SIA Warp Agency, Stacijas personāla modeļu krāsošana:  Marina un Natālija SIA Art.I.G.Plus, Stacijas dežuranta formastērps: Māra Binde, šokolādes cilnis Solvita Bobrova, Splusa, Telpu remonts: SIA Velve, Lampu krāsošana: Rolands Buliņš

Īpašs paldies: Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejam, Latvijas Okupācijas muzejam, Anitai Stirnai, SIA Gulbenes – Alūksnes bānītim, valsts a/s „Latvijas dzelzceļš” Liepājas, Kalvenes, Ilmājas, Saldus, Skrundas, Zasulauka un Lāčupes staciju personālam, Reģionālā apsaimniekošanas iecirkņa darbiniekiem un personīgi U.Lācim un A.Skirmantam, Vienotā dispečeru vadības centra darbiniekiem un personīgi A.Ņeverovskim

Atsauksmes medijos:

http://www.diena.lv/kd/notikumi/stacija-diviem-ne-gimenei-ar-kaki-14095363

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/stacijas-dzive-dzelzcela-muzeja.a51019/

 

„Ritekļu vēsture Latvijā” 1858. – 1940. gads (atklāta 2009. gada 26. martā)

Ekspozīcijas daļā Tvaika lokomotīves uzbūve un darbība var iepazīties ar tvaika lokomotīves pirmajiem soļiem Anglijā 19. gadsimta sākumā. SIA „Dd studio”  veidotajā animācijā, parādīta tvaika lokomotīves uzbūve un darbības principi. Pēc teorētiskas lokomotīves iepazīšanas, ekspozīcija pārceļas uz Latviju, kur 1858. gadā sāka būvēt pirmos dzelzceļus. Ar attēlu un dokumentu starpniecību autori iepazīstina apmeklētājus ar lokomotīvju saimniecības izaugsmi no Rīgas-Daugavpils līnijā izmantotajām Anglijā un Vācijā ražotajām lokomotīvēm, līdz pirms Pirmā pasaules kara Krievijā būvētajām. Otrā ekspozīcijas daļa veltīta Latvijas valsts dzelzceļu (1919-1940) lokomotīvju parkam, īpašu uzmanību veltot Latvijā projektētajām, būvētajām un ekspluatētajām lokomotīvēm un motorvagoniem. Dažu ritekļu konstrukcija bija unikāla un par tiem savulaik vēstīja prestiži dzelzceļu apskates izdevumi. Piemēram, Tk sērijas lokomotīve ir iekļauta vispasaules dzelzceļu enciklopēdijā. Mūsdienās lielu interesi var izraisīt 20. gadsimta 30. gadu krīzes laikā tapušie sliežu autobusi, kas bija viens no veidiem kā samazināt dzelzceļa ekspluatācijas izdevumus.

Ekspozīcijas centrā atrodas I Pasaules kara laikā būvētā un Latvijā līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem ekspluatētā šaursliežu (600mm) dzelzceļa lokomotīve. Tās vēsture apskatāma filmā "Kādas lokomotīves stāsts" (VFS).

Apmeklētāji var iekāpt un tuvāk aplūkot lokomotīves kabīni, tajā redzamās ierīces, kas nodrošina lokomotīves vadību. 

Ekspozīcijas idejas autors ir muzeja vecākais ekspozīciju un izstāžu organizators Toms Altbergs. Artavu ekspozīcijas materiālu atlasē un sagatavošanā devuši visi muzeja darbinieki, mākslinieciskais un vizuālais noformējums tapis sadarbībā ar SIA „HES” (direktors Mikus Mezītis) un SIA „Dd studio” (valdes priekšsēdētājs Dāvids Mitrēvics).