• Rīga
  • Jelgava

Darba laiks

Otrdien 10:00 - 17:00
Trešdien 10:00 - 17:00
Ceturtdien 10:00 - 20:00
Piektdien 10:00 - 17:00
Sestdien 10:00 - 17:00
27.maijā 

MUZEJS SLĒGTS

Ieejas maksa 

No 17.05. līdz 16.06.2016.

Studentiem, pensionāriem
€1.50
Pieaugušiem
€3.50
Ekskursija LV (10-30 pers)
€7.50
Ekskursija ENG, RU (10-30 pers)
€15.00
Bērniem, skolēniem, ICOM biedriem, LDZ darbiniekiem,
bez maksas
 personām ar īpašām vajadzībām un viņu pavadoņiem
 

Kā mūs atrast

Uzvaras bulv. 2A, Pārdaugava

Muzejs atrodas tikai dažu minūšu gājienā no Vecrīgas

Sabiedriskā transporta pietura:  Nacionālā bibliotēka

 

Darba laiks

   
Trešdien 10:00 - 17:00
Ceturtdien 11:00 - 19:00
Piektdien 10:00 - 17:00
Sestdien 10:00 - 17:00
27.05.

 

Ekspozīcija slēgta

 

 

Ieejas maksa

Studentiem, pensionāriem €0.80
Pieaugušiem €1.50
Ekskursija LV (10-30 pers) €5.00
Ekskursija ENG, RU (10-30 pers) €15.00
Bērniem, skolēniem, ICOM biedriem, LDZ darbiniekiem, personām ar īpašām vajadzībām un viņu pavadoņiem
Bez maksas

Kā mūs atrast

Stacijas iela 3, Jelgava

Muzejs atrodas līdzās  Jelgavas dzelzceļa stacijas laukumam

Vēstures fakti

Pirmais Latvijā ekspluatētais sliežu ceļš Rītupe – Daugavpils (1860) bija Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa posms. Taču par Latvijas dzelzceļu tīkla izveides aizsākumu uzskatāma līnija Rīga - Daugavpils (toreiz Dinaburga), atklāta 1861.gadā.
1939. gadā Latvijas dzelzceļi bija lielākā valsts iestāde ar 13,4 tk darbiniekiem, tā kustamās un nekustamās mantas kopvērtība sasniedza 9 % no visas tautsaimniecības. Kopējais ekspluatējamais valsts sliežu ceļu garums 1939. gadā bija 3223 km ar 497 pieturas punktiem un stacijām.
Līdz dzelzceļu attīstībai cilvēki dzīvoja pēc vietējā jeb saules laika. 19. gs. vidū par dzelzceļa un telegrāfa laika skaitīšanas atskaites punktu kļuva Sanktpēterburgas laiks. Aprēķina formula To + Δ. To - Griničas laiks, Δ - Carskoje Selo dzelzceļa stacijas platuma grādi, pārrēķināti stundās un minūtēs.
1924.gadā Rīgā, Kalpaka postenī ierīkoja pirmo Baltijas valstīs pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu, kas nodrošināja aptuveni 600 vilcienu caurlaidi diennaktī, vienlaikus pārraugot 33 pārmijas un 17 semaforus.
1928. gada 28.maijā Latvijas dzelzceļi saņēma Vācijā pasūtītās 3 Tk sērijas lokomotīves, tas bija aizsākums lokomotīvju parka atjaunošanai . Līdz 1940. gadam uzņēmums iegādājās, vai uzbūvēja galvenajās dzelzceļu darbnīcās 73 lokomotīves, mazāk noslogotu līniju satiksmē sāka izmantot motorvagonus, sliežu autobusus un lokotraktorus.
Vilcienu saraksti sākotnēji bija tikai nelielas reklāmas lapiņas. Sazarojoties dzelzceļu tīklam, ceļotājam bija grūti atrast vajadzīgo informāciju. Georgs Bredšovs Anglijā izdeva pirmo apvienoto dažādu dzelzceļu sarakstu grāmatiņu.
Latvijā pirmais derīgo izrakteņu pārvadāšanai būvētais dzelzceļš (1000 m platums) 19. gadsimta otrajā pusē izbūvēts starp Salaspils staciju un J.Celmam un P. Bēmam piederošajām ģipšakmens raktuvēm. Darbojās līdz 1965. gadam.
Latvijā vienlaicīgi ir bijuši 5 dažādi sliežu platumi: L jeb Lauku (600 mm), P jeb Pievedceļu (750 mm), M jeb Metra (1000 mm) šaursliežu dzelzceļi un N jeb Eiropas standarta (1435mm) un K jeb Krievu platuma (1524 mm) dzelzceļi.
20.gs.30.gados Latvijā populāri bija tūristu vilcieni - īpaši organizētas ekskursijas pa Latvijas skaistākajām vietām. Brauciens parasti tika veidots kā vesela izklaides programma. Īpaša piedeva tūristu vilcienos bija deju vagons, tādēļ tautā tos mēdza saukt par “ceļojošajiem dānsingiem”.
Rīgā 20.gs. sākumā bija divi lieli vagonu būvēšanas uzņēmumi: “Krievu–Baltijas vagonu fabrika” (Russo-Balt) (1869) un A/s “Fenikss” (1895), Tajos būvēja ne tikai pasažieru un preču vagonus, bet arī automobiļus un pat lidmašīnas.